staturus
statūrus
[+/-]Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /staˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: sta·tū·rus — morphologica: stat-ur-us
Notatio
[+/-]Participium
[+/-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| statūrus | — |
futurum | activa | participium | nominativo | sistō (sistere) |
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | statūrus | statūra | statūrum | nom. | statūrī | statūrae | statūra |
| gen. | statūrī | statūrae | statūrī | gen. | statūrōrum | statūrārum | statūrōrum |
| dat. | statūrō | statūrae | statūrō | dat. | statūrīs | statūrīs | statūrīs |
| acc. | statūrum | statūram | statūrum | acc. | statūrōs | statūrās | statūra |
| abl. | statūrō | statūrā | statūrō | abl. | statūrīs | statūrīs | statūrīs |
| voc. | statūre | statūra | statūrum | voc. | statūrī | statūrae | statūra |
stātūrus
[+/-]Appellatio pronuntiatusque
[+/-]API: /staːˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: stā·tū·rus — morphologica: stat-ur-us
Notatio
[+/-]Participium
[+/-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| stātūrus | — |
futurum | activa | participium | nominativo | stō (stāre) |
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | stātūrus | stātūra | stātūrum | nom. | stātūrī | stātūrae | stātūra |
| gen. | stātūrī | stātūrae | stātūrī | gen. | stātūrōrum | stātūrārum | stātūrōrum |
| dat. | stātūrō | stātūrae | stātūrō | dat. | stātūrīs | stātūrīs | stātūrīs |
| acc. | stātūrum | stātūram | stātūrum | acc. | stātūrōs | stātūrās | stātūra |
| abl. | stātūrō | stātūrā | stātūrō | abl. | stātūrīs | stātūrīs | stātūrīs |
| voc. | stātūre | stātūra | stātūrum | voc. | stātūrī | stātūrae | stātūra |
Fontes
- ↑ Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — 1. sto, stetī, statum, stātūrus, āre (Stamm sta, wie in εστη-κα, εστάναι, ahd. stân) (tom. 2, p. 2808)