staturus

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

statūrus[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /staˈtuːrus/(classice)
Syllabificatio phonetica: sta·tū·rus — morphologica: stat-ur-us

Notatio[+/-]

Latine: sistō (sistere)

Participium[+/-]

Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
statūrus
futurum activa participium­ nominativo sistō (sistere)

Declinatio[+/-]

positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. statūrus statūra statūrum nom. statūrī statūrae statūra
gen. statūrī statūrae statūrī gen. statūrōrum statūrārum statūrōrum
dat. statūrō statūrae statūrō dat. statūrīs statūrīs statūrīs
acc. statūrum statūram statūrum acc. statūrōs statūrās statūra
abl. statūrō statūrā statūrō abl. statūrīs statūrīs statūrīs
voc. statūre statūra statūrum voc. statūrī statūrae statūra

stātūrus[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /staːˈtuːrus/(classice)
Syllabificatio phonetica: stā·tū·rus — morphologica: stat-ur-us

Notatio[+/-]

Latine: stō (stāre) [1]

Participium[+/-]

Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
stātūrus
futurum activa participium­ nominativo stō (stāre)

Declinatio[+/-]

positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. stātūrus stātūra stātūrum nom. stātūrī stātūrae stātūra
gen. stātūrī stātūrae stātūrī gen. stātūrōrum stātūrārum stātūrōrum
dat. stātūrō stātūrae stātūrō dat. stātūrīs stātūrīs stātūrīs
acc. stātūrum stātūram stātūrum acc. stātūrōs stātūrās stātūra
abl. stātūrō stātūrā stātūrō abl. stātūrīs stātūrīs stātūrīs
voc. stātūre stātūra stātūrum voc. stātūrī stātūrae stātūra

Fontes

  1. Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — 1. sto, stetī, statum, stātūrus, āre (Stamm sta, wie in εστη-κα, εστάναι, ahd. stân) (tom. 2, p. 2808)