pavio
Appearance
Latine
Notatio
[+/-]- ← Proto-Indo-European: *peh₂w-. Cognatum cum Lithuanice pjáuti, Lettice pļaut, et Graeca Antiqua παίω. Compara Latine paveō.
Verbum transitivum
[+/-]pavi|ō, -īre, -īvī, -ītum
Coniugatio
[+/-]Verbum finitum
[+/-]| Thema | Vox activa | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| pav- | Tempus praesens | imperfectum | futurum | ||||
| Persona | indicativ. | coniunct. | imperat. | indicativ. | coniunct. | indicativ. | imperat. |
| I. sing. | paviō | paviam | paviēbam | pavīrem | paviam | ||
| II. sing. | pavīs | paviās | pavī! | paviēbās | pavīrēs | paviēs | pavītō! |
| III. sing. | pavit | paviat | paviēbat | pavīret | paviet | pavītō! | |
| I. plur. | pavīmus | paviāmus | paviēbāmus | pavīrēmus | paviēmus | ||
| II. plur. | pavītis | paviātis | pavīte! | paviēbātis | pavīrētis | paviētis | pavītōte! |
| III. plur. | paviunt | paviant | paviēbant | pavīrent | pavient | paviuntō! | |
| Thema | Vox passiva | ||||||
| pav- | Tempus praesens | imperfectum | futurum | ||||
| Persona | indicativ. | coniunct. | imperat. | indicativ. | coniunct. | indicativ. | imperat. |
| III. sing. | pavītur | paviātur | paviēbātur | pavīrētur | paviētur | — | |
Verbum infinitum
[+/-]| Modus | infinitivus | participium | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Tempus | praesens | perfectum | futurum | praesens | perfectum | futurum |
| Vox activa |
pavīre | — | — | paviēns | — | |
| Vox passiva |
pavīrī | — | — | — | ||
| Gerundium | Gerundivum | Supinum | ||||
| paviendī | — | — | — | |||