oratus

E Victionario
Jump to navigation Jump to search

Latine[+/-]

Appellatio[+/-]

Loudspeaker red.svgAPI: /oːˈraːtus/(classice)
Syllabificatio phonetica: ō·rā·tus — morphologica: orat-us

Notatio[+/-]

Latine: ōrō (ōrāre)

Participium[+/-]

Forma Persona Tempus Vox Modus­ Casu Verbum
ōrātus
perfectum passiva participium­ nominativo ōrō (ōrāre)

Declinatio[+/-]

positivus singularis positivus pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. ōrātus ōrāta ōrātum nom. ōrātī ōrātae ōrāta
gen. ōrātī ōrātae ōrātī gen. ōrātōrum ōrātārum ōrātōrum
dat. ōrātō ōrātae ōrātō dat. ōrātīs ōrātīs ōrātīs
acc. ōrātum ōrātam ōrātum acc. ōrātōs ōrātās ōrāta
abl. ōrātō ōrātā ōrātō abl. ōrātīs ōrātīs ōrātīs
voc. ōrāte ōrāta ōrātum voc. ōrātī ōrātae ōrāta

Translationes[+/-]

Nomen substantivum[+/-]

ōrāt|us, -ūs masc.

  1. Actus orandi.

Declinatio[+/-]

m. sing. plur.
nom. ōrātus ōrātūs I
gen. ōrātūs ōrātuum II
dat. ōrātuī ōrātibus III
acc. ōrātum ōrātūs IV
abl. ōrātū ōrātibus VI
voc. ōrātus ōrātūs V

Dictiones collatae[+/-]

Synonyma

Translationes[+/-]

Formae affines[+/-]

Latine[+/-]

ōrātūs[+/-]

Proprietates grammaticales[+/-]
Forma Modus flexurae originis
ōrātūs casus genitivus singularis substantivi ōrātus
ōrātūs casus nominativus pluralis substantivi ōrātus
ōrātūs casus accusativus pluralis substantivi ōrātus
ōrātūs casus vocativus pluralis substantivi ōrātus
Appellatio[+/-]
Loudspeaker red.svgAPI: /oːˈraːtuːs/(classice)
Syllabificatio phonetica: ō·rā·tūs — morphologica: orat-us