oratus

Latine

Appellatio pronuntiatusque

API: /oːˈraːtus/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ō·rā·tus — morphologica: orat-us

Notatio

← Latine: ōrō (ōrāre)

Participium

Forma	Persona	Tempus	Vox	Modus­	Casu	Verbum
ōrātus	—	perfectum	passiva	participium­	nominativo	ōrō (ōrāre)

Declinatio

positivus singularis				positivus pluralis
cas.	masc.	fem.	neut.	cas.	masc.	fem.	neut.
nom.	ōrātus	ōrāta	ōrātum	nom.	ōrātī	ōrātae	ōrāta
gen.	ōrātī	ōrātae	ōrātī	gen.	ōrātōrum	ōrātārum	ōrātōrum
dat.	ōrātō	ōrātae	ōrātō	dat.	ōrātīs	ōrātīs	ōrātīs
acc.	ōrātum	ōrātam	ōrātum	acc.	ōrātōs	ōrātās	ōrāta
abl.	ōrātō	ōrātā	ōrātō	abl.	ōrātīs	ōrātīs	ōrātīs
voc.	ōrāte	ōrāta	ōrātum	voc.	ōrātī	ōrātae	ōrāta

Translationes

Participium

• Anglice: spoken (en), begged (en), prayed (en)

• Germanice: geredet (de), gebeten (de), gebetet (de)

Nomen substantivum

ōrāt|us, -ūs masc.

1. Actus orandi.

Declinatio

m.	sing.	plur.
nom.	ōrātus	ōrātūs	I
gen.	ōrātūs	ōrātuum	II
dat.	ōrātuī	ōrātibus	III
acc.	ōrātum	ōrātūs	IV
abl.	ōrātū	ōrātibus	VI
voc.	ōrātus	ōrātūs	V

Dictiones collatae

• ōrātiō

Synonyma

• precātiō
• rogātiō

Translationes

Actus orandi

• Anglice: request (en); praying (en)

• Germanice: Bitten (de) n; Beten (de) n

Formae affines

Latine

ōrātūs

Proprietates grammaticales

Forma	Modus flexurae	originis
ōrātūs	casus genitivus singularis	substantivi ōrātus
ōrātūs	casus nominativus pluralis	substantivi ōrātus
ōrātūs	casus accusativus pluralis	substantivi ōrātus
ōrātūs	casus vocativus pluralis	substantivi ōrātus

Appellatio pronuntiatusque

API: /oːˈraːtuːs/

(classice)

Syllabificatio phonetica: ō·rā·tūs — morphologica: orat-us