divinus

E Victionario
Salire ad: navigationem, quaerere

Latine[+/-]

Notatio[+/-]

divus

Nomen adiectivum[+/-]

dīvīn|us, -a, -um

  1. Divus, e dis ortus vel ad deos pertinens.

Declinatio[+/-]

singularis pluralis
 cas. masc. fem. neut.  cas. masc. fem. neut.
nom. dīvīnus dīvīna dīvīnum nom. dīvīnī dīvīnae dīvīna
gen. dīvīnī dīvīnae dīvīnī gen. dīvīnōrum dīvīnārum dīvīnōrum
dat. dīvīnō dīvīnae dīvīnō dat. dīvīnīs dīvīnīs dīvīnīs
acc. dīvīnum dīvīnam dīvīnum acc. dīvīnōs dīvīnās dīvīna
abl. dīvīnō dīvīnā dīvīnō abl. dīvīnīs dīvīnīs dīvīnīs
voc. dīvīne dīvīna dīvīnum voc. dīvīnī dīvīnae dīvīna

Dictiones derivatae[+/-]

Translationes[+/-]

Anglice

(divus) divine en

Francogallice

(divus) divin fr

Germanice

(divus) göttlich de