adoraturus
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /adoːraːˈtuːrus/ (classice) - Syllabificatio phonetica: ad·ō·rā·tū·rus — morphologica: ad-orat-ur-us
Notatio
[+/-]Participium
[+/-]| Forma | Persona | Tempus | Vox | Modus | Casu | Verbum |
|---|---|---|---|---|---|---|
| adōrātūrus | —
|
futurum | activa | participium | nominativo | adōrō (adōrāre) |
Declinatio
[+/-]| positivus singularis | positivus pluralis | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| cas. | masc. | fem. | neut. | cas. | masc. | fem. | neut. |
| nom. | adōrātūrus | adōrātūra | adōrātūrum | nom. | adōrātūrī | adōrātūrae | adōrātūra |
| gen. | adōrātūrī | adōrātūrae | adōrātūrī | gen. | adōrātūrōrum | adōrātūrārum | adōrātūrōrum |
| dat. | adōrātūrō | adōrātūrae | adōrātūrō | dat. | adōrātūrīs | adōrātūrīs | adōrātūrīs |
| acc. | adōrātūrum | adōrātūram | adōrātūrum | acc. | adōrātūrōs | adōrātūrās | adōrātūra |
| abl. | adōrātūrō | adōrātūrā | adōrātūrō | abl. | adōrātūrīs | adōrātūrīs | adōrātūrīs |
| voc. | adōrātūre | adōrātūra | adōrātūrum | voc. | adōrātūrī | adōrātūrae | adōrātūra |